Pārņemtais dzelzceļa tīkls neatbilda valsts saimnieciskajām un politiskajām prasībām. Plašais Krievijas tirgus bija zudis un tranzīta plūsma apsīkusi. Latvijas dzelzceļam vajadzēja atrast savu vietu Eiropas saimnieciskajā dzīvē. Dzelzceļa Virsvaldes galvenais uzdevums bija izveidot jaunu neatkarīgas valsts dzelzceļa saimniecības politiku un darbības principus. Dzelzceļu galvenais direktors A.Rode 1927.gadā uzsvēra, ka valsts dzelzceļa politikas pamats (sk. pielikumu) ir: elastīga tarifu politika, jauni pārvadājumu partneri, vietējo pārvadājumu (lauksaimniecības, pārtikas un vieglās rūpniecības produkcijas, celtniecības materiālu) apjomu palielināšana, dzelzceļa tīkla paplašināšana. Tā bija iespēja veidot Latvijas sabiedrības sociālajām un ekonomiskajām interesēm atbilstošu pārvadājumu politiku.
1925. gads
1.aprīlis sāk darboties Liepājas – Glūdas dzelzceļa būves valde
7.jūlijs atklāj jaunās elektriskās centralizācijas ierīces Kalpaka postenī (sk. pielikumu)
21.jūlijs nodibināts Valsts dzelzceļu pilsētas staciju un transporta kantoris; kopš 1927.gada maija-Valsts dzelzceļu ceļojumu un transporta birojs “Celtrans”(sk. pielikumu), no 1936.gada augusta Valsts dzelzceļu ceļojumu birojs “Celtrans”, pastāvēja līdz 1940.gada 24.oktobrim
1926.gads
9.janvāris sāk iznākt Dzelzceļu vēstnesis un to izdod līdz 1940.g. augustam. Rīkojumu krājums iznāk 1 reizi nedēļā, neoficiālā daļa – 1 reizi divās nedēļās. Redaktori: P.Kociņš, K.Upesleja, M.Ozols, neoficiālajai daļai: A.Rode, K.Spriņģis, J.Stenders
26.marts a/s “Fenikss” uzbūvēts pirmais jaunā tipa II klases pasažieru vagons (sk. pielikumu) Latvijas dzelzceļiem
21.maijs Saeimā ratificēta 1923.gada 23.oktobrī Bernē parakstītā starptautiskā konvencija pasažieru un bagāžas pārvadāšanai (CIV) un preču pārvadāšanai (CIM)
1927.gads
15.janvāris atklāta tiešā satiksme Rīga-Vladivostoka
1.februāris stājas spēkā līgums par pievedceļu preču vagonu lietošanu starp Latvijas un Igaunijas dzelzceļiem
1.septembris pieņemts Dzelzceļu likums
1928. gads
1.janvāris stājas spēka konvencija par tiešo pasažieru un bagāžas satiksmi starp Anglijas, Francijas, Beļģijas dzelzceļiem no vienas puses un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas dzelzceļiem no otras
1.februāris stājas spēkā konvencija par tiešo pasažieru un bagāžas satiksmi starp Anglijas un Holandes dzelzceļiem no vienas puses un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas dzelzceļiem no otras
16.februāris atklāta Dzelzceļu Ambulances jaunā ēka Rīgā
15.maijs atklāta Eiropas-Āzijas tiešā pasažieru un bagāžas satiksme, kurā piedalās Lapanas, Mandžuko, Ķīnas, PSRS, Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas, Čehoslovākijas, Itālijas, Francijas, un Beļģijas dzelzceļi
15.maijs atklāta tiešā II/III kl. vagonu satiksme no Liepājas uz Berlīni caur Priekuli
28.maijs saņemtas Vācijā pasūtītās pirmās 3 Tk sērijas lokomotīves
14.jūnijs izdoti likumi par Rīgas–Ērgļu-Dormopoles-Rēzeknes-Kārsavas dzelzceļa, Rīgas-Limbažu-Rūjienas, Liepājas-Ziemupes-Alsungas dzelzceļu būvi
1.septembris stājas spēkā jaunais preču tarifs, kurā preces sadalītas 21 klasē
22.oktobris nodots kustībai pirmais Latvijā būvētais jaunas konstrukcijas preču vagons
1929.gads
25.septembris atklāta pirmā LR laikā jaunbūvētā 164 km garā Glūdas-Liepājas līnija (sk. pielikumu)
dzelzceļi sāka pasūtīt jaunās Ls tipa sliedes. No 1929. – 38. gadam iegādājas 360 km jauno sliežu
1930.gads
15.jūlijs atklāts elektriskās centralizācijas postenis Torņakalnā (sk. pielikumu)
septembris atklāts I Pasaules karā sagrautais tilts pār Daugavu pie Krustpils
1931.gads
4.februāris robežstaciju ēkas tiek apzīmētas ar Latvijas valsts lielo ģerboni
8.augusts Mellužu stacijā pasažieru vilciena katastrofa, bojā gāja Biruta Skujeniece
11.novembris inž. Kārlis Bļodnieks iecelts par Dzelzceļu galveno direktoru (sk. pielikumu)
13.novembris izveidota Dzelzceļu virsvaldes palīdzības komiteju, kas vāc līdzekļus, pārtiku, apģērbu, organizē ēdināšanas punktus krīzes laikā bez darba palikušajiem dzelzceļniekiem un viņu ģimenes locekļiem
1932.gads
1.janvāris stājās spēkā konvencija par Lietuvas, Vācijas, Latvijas, Igaunijas, Ķīnas, Japānas tranzīta preču satiksmi caur PSRS
5.aprīlis nodibināta Latvijas dzelzceļnieku arodbiedrība, kas pastāvēja līdz 1934.gada 19.oktobrim, bet likvidēta 1941.gada 3.martā
14.augustā nodeva ekspluatācijā Liepājas - Alsungas pievadceļu (750 mm) līniju, ar atzarojumu uz Pāvilostu
1933.gads
14.jūnijā pirmās Latvijā Daugavpils un Liepājas dzelzceļu galvenajās darbnīcās būvētās TK lokomotīves Nr.243, 245 (sk. pielikumu) ieskaita LDz inventārā
1934.gads
11.oktobris slēgta Latvijas dzelzceļnieku savienība
19.oktobris slēgta Latvijas dzelzceļnieku arodbiedrība
1935.gads
16.aprīlis dzelzceļi uzsāk jaunu pakalpojumu – starppilsētu autobusu satiksmi (sk. pielikumu)
20.maijs atklāts Dzelzceļnieku biedrības atpūtas namu Lielupē
1.septembris kustība atklāta pievedceļu līnijā Alsunga - Kuldīga
6. novembris atklāta satiksme uzbūvētajā līnijā Madona - Lubāna
26.novembris atklāta satiksme posmā Rīga - Suntaži
1936. gads
4.-6.jūlijs Rīgā notika Igaunijas, Latvijas, Lietuvas dzelzceļa inženieru konference
1937. gads
4.decembris atklāta kustība pa uzbūvēto Rīgas – Rūjienas dzelzceļu
10.decembris atklāta satiksme posmā Suntaži – Ērgļi
1938. gads
marts atklāta Sliežu metināšanas darbnīca Čiekurkalnā
1.septembris dzelzceļu avārija Rīgā pie Lizuma (sk. pielikumu) dzelzceļa pārbrauktuves
stājas spēkā pārstrādātā Bernes starptautiskā dzelzceļu konvencija
Latvijas dzelzceļi 1939./40.gadā bija lielākais valsts saimniecības uzņēmums ar 16000 darbiniekiem, tā kustamās un nekustamās mantas kopvērtība sasniedza 9 % no visas tautsaimniecības, dzelzceļos nodarbināto skaits sasniedza 35 % no Latvijas strādājošo skaita. Kopējais sliežu ceļu garums LR laikā 1939.gadā sasniedza 3350 km tajos darbojās 497 pieturas punkti un stacijas. Vidējais attālums starp divām stacijām - 7,1 km. Dzelzceļa kravu pārvadājumi sasniedza 6,1 milj.t. Pārvadāto preču lielāko daļu sastādīja mežsaimniecības ražojumi. To pārvadātais apjoms nemitīgi auga, jo pieauga kokmateriāla cenas pasaules tirgū. Otru nozīmīgāko pārvadāto preču daļu veidoja lauksaimniecības produkti – cukurbietes, rudzi, piens, eksporta sviests, bekons, tad mākslīgie mēsli un celtniecības materiāli - akmeņi, ķieģeļi, cements, zeme, grants, dēļi. Pasažieru satiksmē 1939.g. braucēju skaits dzelzceļos sasniedza 16,1 milj. Bija pieaudzis iedzīvotāju brauciena skaits no 8,3. Rīga, Jūrmala un tuvākā apkārtne veidoja 53% no visa pasažieru skaita, lai gan līniju garums sastādīja tikai 10 % no visa dzelzceļu tīkla kopgaruma. Šai satiksmei zināmā mērā piemita sezonas raksturs, kā arī tā svārstības ietekmēja metereoloģiskie laika apstākļi. Vasaras 5 mēnešos Rīgas tuvsatiksme veidoja 70 % no visa kopējo pasažieru skaita. Pasažieru skaita kāpumu tuvsatiksmē veicināja Pļaujas svētki, Dziesmu svētki, teātru viesizrādes, lauksaimniecības izstādes un biežie izbraucieni uz Ķegumu, lai apskatītu jaunceļamo spēkstaciju.
Starptautiskās satiksmes koordinācijai dzelzceļi bija iestājušies tādās organizācijās kā:
- Starptautiskā dzelzceļu satiksmes savienība UIC
- Dzelzceļu savienība pasažieru vagonu savstarpējai lietošanai starptautiskā satiksmē RIC
- Dzelzceļu savienība preču vagonu savstarpējai lietošanai starptautiskā satiksmē RIV
- Starptautiskās Bernes konvencijas Centrālbirojs pasažieru satiksmei - CIV, preču satiksmei – CIM