Eksperti: izglītības progresa pamatā ir spējīgi, uz sadarbību vērsti skolotāji un skolēnu motivācijas veicināšana | Latvijas dzelzceļš

Latest news

Izvēlne

Eksperti: izglītības progresa pamatā ir spējīgi, uz sadarbību vērsti skolotāji un skolēnu motivācijas veicināšana

Covid-19 pandēmijas ietekmē izglītības sistēma Latvijā šogad ir piedzīvojusi straujas pārmaiņas – skolotāji, skolēni un viņu vecāki ir saskārušies ar jauniem izaicinājumiem, meklējot piemērotākos veidus, kā attālināto mācību laikā kvalitatīvi apgūt mācību vielu, un pielāgojoties kompetenču izglītības ieviešanai. Tomēr šis laiks ir arī sniedzis jaunas iespējas un izgaismojis būtiskāko, kas nepieciešams izglītības sistēmas uzlabošanai Latvijā, atzīst eksperti. Veiksmīga tehnoloģiju izmantošana mācību procesā, atgriezeniskās saites stiprināšana, mācības, kas balstītas piemēros no reālās dzīves un attīsta skolēnos kritisko domāšanu un problēmsituāciju risināšanas spējas – tie ir daži no ceļiem progresa veicināšanai izglītībā, ko min eksperti.

Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis uzsver, ka liela nozīme mācību procesā ir tieši skolotājam. "Visa mācību progresa atslēga ir skolotājs. Manuprāt, fizika ir tikpat grūts mācību priekšmets kā latviešu valoda vai literatūra, taču tie var kļūt par viegliem mācību priekšmetiem vai jomu, ja ir labs, spēcīgs skolotājs, kas spēj ieinteresēt ne tikai konkrētajā mācību priekšmetā, bet visā mācību procesā kā tādā,” pauž K. Kravis.

RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktors Aleksandrs Vorobjovs norāda: “Šī brīža lielākais izaicinājums ne tikai attālināto mācību, bet arī kompetenču izglītības ieviešanas kontekstā, ir skolotāju sadarbības trūkums. Skolotājiem kā kopienai nav raksturīgi sadarboties, apmainīties ar idejām, esam ļoti savrupi domājoši, kas kavē problēmās balstītas mācīšanās.  Savstarpējai sadarbībai ir jābūt katras skolas kopējam mērķim, kas kalpotu kā atbalsta mehānisms pašiem skolotājiem, lai īstenotu kompetenču pieeju mācību procesā. Tāpat uzskatu, ka mums ir jābūt kritiskākiem pret to, kādi cilvēki kļūst par skolotājiem, ieviešot augstākas prasības un nodrošinot, ka par skolotājiem kļūst cilvēki, kas patiesi ir eksperti savā jomā, ar zināšanām pedagoģijā un arī psiholoģijā.”

Atgriezeniskajai saitei mācību procesā ir liela nozīme, uzsver eksperti, un tā ir it īpaši svarīga laikā, kad mācības noris pilnībā vai daļēji attālinātā režīmā. VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners uzskata, ka attālinātās mācības viennozīmīgi ir radījušas dažādus izaicinājumus ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un skolotājiem. “Tie mācību priekšmeti, kas pirms tam ir padevušies sliktāk, pašlaik tiek izprasti arvien mazāk, līdz ar to skolām un skolotājiem ir jānāk klajā ar jauniem risinājumiem, lai spētu nodrošināt kvalitatīvas mācības, it īpaši eksakto mācību kontekstā. Uzskatu, ka eksaktie jeb STEM priekšmeti ir jāzina ikvienam, jebkurā jomā un profesijā strādājošam. Tiesa, citviet šie priekšmeti būs jāzina vairāk, citviet mazāk, tāpēc skolēniem ir svarīgi laikus saprast, kas viņus aizrauj un ar ko vēlētos nodarboties, lai varētu izvēlēties attiecīgu tālāku mācību ceļu, kur šīs nepieciešamās zināšanas ir iespējams iegūt,” uzsver D.Zvaners.

Arī vecākiem būtu jāapzinās sava atbildība skolēna motivācijas veidošanā, iesaistoties, uzmundrinot un līdzdarbojoties ar skolu. Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda, ka nereti vecāki atņem bērnam ticību pašam sev, piemēram, norādot, ka „mūsu ģimenē jau nevienam nav padevusies matemātika“, vai arī salīdzinot sevi ar bērnu, stāstot, cik labas atzīmes skolas laikā ir bijušas vecākiem, līdz ar to izdarot spiedienu uz bērnu un pieprasot augstākas sekmes arī no viņa. Bieži vien mēs neaizdomājamies, ka varbūt pašlaik šie mācību rezultāti ir labākais, ko bērns konkrētajos priekšmetos var sasniegt, tāpēc nevajadzētu nostādīt dzīšanos pēc atzīmēm kā pašmērķi, bet gan palūkoties uz bērna personīgo izaugsmi, to novērtēt un uzslavēt.”

Cēsu Jaunā skola ir viena no mācību iestādēm, kurā citāda mācību pieeja tiek īstenota jau no pašiem pirmsākumiem. Tās direktors Ivars Rode dalās pieredzē: “Vērtēšanai ir jābūt tādai, kas motivē skolēnu mācīties, un pašlaik tas ir vēl aktuālāk nekā jebkad iepriekš. Skolēnam, saņemot zemus vērtējumus, motivācija turpināt mācīties ir tuvu nullei. Tieši tāpēc šis ir īstais brīdis, kad līdz ar mācību procesu un visām grūtībām, kas to pavada, jāmainās arī vērtēšanas sistēmai, izskaidrojot skolēnam kā konkrētā atzīme ir veidojusies un ko viņš var darīt, lai to uzlabotu. Vērtēšanu ar atzīmi var aizstāt arī ar vērtēšanu līmeņos. Piemēram, mēs savā skolā izmantojam trīs līmeņu sistēmu - meistars, darītājs un māceklis, tādejādi nepiešķirot pārlieku lielu spiedienu un ļaujot skolēniem pašiem sevi novērtēt, iedalot sevi kādā no šiem līmeņiem.”

Viedokli par vērtēšanu kā tādu pauda arī apzinātības eksperts Ansis Jurģis Stabingis, atklājot, ka ja mācību procesā tiek ieviesta vērtēšanas sistēma, tas neizbēgami noved pie tā, ka cilvēki sāk mācīties dēļ atzīmes, ne dēļ zināšanām. “Ideālā gadījumā pašām zināšanām vajadzētu būt galvenajam iemeslam mācīties — nevis vērtējumam, statusam vai kam citam. Dabiski tā arī ir, bet izglītības sistēma ne vienmēr to atbalsta. Vērtēšanas sistēmu pārceļot no mācībām un darba uz ikdienu, mēs vērtējam daudz par daudz — mēs vērtējam teju visu, tai skaitā sevi, un tādējādi paši radām ciešanas sev un citiem. Vērtēt reizēm vajag. Bet būtiski ir spēt arī izvēlēties nevērtēt — pieņemt to, kas ir, tādu, kāds tas ir,” uzsver A.J. Stabingis. Savs sakāmais par pieeju mācībām, kā arī to vērtēšanu, ir arī jauniešiem, kuri vēl nesen paši bijuši skolas solā. Studente un blogere Patrīcija Anna Vavilova pauž: ”Nevajadzētu tik ļoti ierobežot skolēnus un studentus zināšanu novērtēšanā. Nereti kādā mācību tēmā tiek prasīts konkrēts zināšanu loks, kurš ir jāatspoguļo, taču netiek prasīts šis papildu līmenis, kurā būtu iespējams paust savas zināšanas konkrētajā tēmā no cita skatu punkta vai pieejas. No vienas puses tas nozīmē ērtāku vērtēšanu pasniedzējiem - izlabot kļūdas pēc pareizo atbilžu principa, bet no otras puses, šāda standartizēta mācību pieeja neļauj pilnībā atspoguļot cilvēka zināšanas konkrētajā tēmā.”

Lai uzzinātu dažādu ekspertu viedokli par šī brīža izglītības izaicinājumiem COVID-19 pandēmijas laikā un meklētu risinājumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, izglītības projekta STEaMup.lv iniciatori VAS “Latvijas Dzelzceļš” kopā ar nodibinājumu “Iespējamā misija” 4. decembrī organizēja tiešsaistes diskusiju. Tās ierakstu ikviens var redzēt projekta STEaMup un E-klase Facebook lapās, kā arī portālā Delfi.lv sadaļā “Tiešraides”.

Diskusijā piedalījās “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis, Cēsu Jaunās skolas direktors Ivo Rode, mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, RTU inženierzinātņu vidusskolas direktors Aleksandrs Vorobjovs, apzinātības prakses eksperts Ansis Jurģis Stabingis, influencere un studente Patrīcija Anna Vavilova, diskusiju vadīja TV personība un producente Kristīne Virsnīte.

NOTIKUMU KALENDĀRS

P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30