Izvēlne

Magonis: ES plānotā politika apdraud Latvijas valsts un Latvijas dzelzceļa intereses

Piektdiena, 31 Maijs, 2013

Šobrīd visā Eiropā un arī bijušajās NVS valstīs uzsāktas karstas diskusijas par ES plānotajām prasībām dzelzceļa uzņēmumiem jeb par tā dēvēto ES 4. dzelzceļa paketi, kas paredz dzelzceļa uzņēmumu darbības funkciju vertikālu nodalīšanu, izveidojot, piemēram, neatkarīgos uzņēmumus infrastruktūras pārvaldīšanai un dzelzceļa kravu pārvadājumiem.

„ES plānotā politika jeb tā dēvētā 4.dzelzceļa pakete neļaus sasniegt ES mērķus - tā nepalielinās konkurenci dzelzceļa nozarē un neveicās dzelzceļa tirgus daļas pieaugumu attiecībā pret citiem transporta veidiem, ko paredz ES Baltā grāmata,” tā VIII Starptautiskajā dzelzceļa biznesa forumā Stratēģiskā partnerība 1520 uzsvēra Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis.

ES 4.dzelzceļa paketes bija viens no būtiskākajiem jautājumiem, kuru apsprieda lielākajā 1520 mm sliežu ceļa platuma dzelzceļa uzņēmumu vadību tikšanās pasākumā, kas no 29. līdz 30.maijam notika Sočos, Krievijas Federācijā.

„ES 4.dzelzceļa paketes ieviešana nozīmē izjaukt efektīvi strādājošu sistēmu, kura nodrošina un sekmē Latvijas ekonomiku. Šīs paketes ieviešanas rezultātā sekas ir grūti prognozējamas – zaudētāji būs visi – Latvijas dzelzceļš, valsts budžets, kā arī ostas un ostās strādājošie uzņēmumi. Kā Eiropas, tā NVS valstu lielo dzelzceļa uzņēmumu vadītāji norāda, ka mākslīga dzelzceļa uzņēmumu sadalīšana nav efektīva. Šobrīd nav pierādījumu, ka šāda pārvaldes sistēma palielinās konkurenci, tas tikai kāpinās izmaksas,” norāda U.Magonis.

Izpildot ES prasības jau 2007. gadā Latvijas dzelzceļš nodalīja dzelzceļa pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas.

Šobrīd koncerna VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastāvā ietilpst SIA „LDz Cargo”, SIA „LDz Infrastruktūra”, SIA „LDz ritošā sastāva serviss” un citi uzņēmumi. „Latvijas dzelzceļa sastāvā ietilpstošie uzņēmumi veido savstarpēji saistītu, saliedētu sistēmu, kura, sekmīgi sadarbojoties ar citiem Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem, ostām un loģistikas uzņēmumiem, nodrošina Latvijas tranzīta un kravu pārvadājumu sistēmas kodolu,” piebilst Latvijas dzelzceļa prezidents U.Magonis.

Galvenie ES argumenti turpmākai dzelzceļa uzņēmumu vertikālai sadalīšanai un divu būtisko funkciju – pārvadātāja un infrastruktūras uzturētāja nodalīšanai - ir nepieciešamība Eiropā attīstīt pēc iespējas caurspīdīgāku dzelzceļa uzņēmumu pārvaldību, kurā tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi konkurences attīstībai un līdz ar to – straujāka dzelzceļa pārvadājumu attīstība, salīdzinot ar citiem transporta veidiem.

Tomēr pēdējā apjomīgajā pētījumā Dzelzceļa uzņēmumu vertikālās separācijas ekonomiskie rezultāti, ko 2012. gadā ir veikusi neatkarīgu starpvalstu pētnieku grupa, apkopojot 33 pasaules valstu datus, autori norāda, ka nodalīšanas rezultātā nepalielinās ne kravu apjomi, ne dzelzceļa nozares tirgus daļa kopējā transporta tirgū. Atsevišķos gadījumus tieši funkciju nodalīšana var kļūt par iemeslu dzelzceļa kravu apjoma samazinājumam. Tāpat pētījuma veicēji norāda, ka nav iegūti statistiski nozīmīgi dati, kas pierādītu, ka konkurence būtiski ietekmētu dzelzceļa uzņēmumu efektivitāti, uzsverot, ka konkurence nedrīkst kļūt pat pašmērķi.

Eiropas Savienībā vidēji 19% dzelzceļa pārvadājumu, mērot vilcienkilometros, veido kravas un 81% pasažieru, tad Latvijā 62% ir kravas un tikai 38% - pasažieru.

Latvijā vietējās un starptautiskās konkurences apstākļos pašreiz darbojas trīs dzelzceļa kravu pārvadātāji - AS Baltijas Ekspresis, AS Baltijas Tranzīta Serviss un SIA LDz Cargo. AS Baltijas Ekspresis, AS Baltijas Tranzīta Serviss tirgus daļa jau šobrīd veido starp 20% – 25%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.

„Latvijas dzelzceļa, tāpat kā Lietuvas, Igaunijas un citu 1520mm valstu dzelzceļa sistēmās dominē kravu, nevis pasažieru pārvadājumi. Tas ir būtisks faktors, kas jāņem vērā, veidojot šīm ES dalībvalstīm saprātīgu ES dzelzceļa politiku,” norāda U.Magonis.

Savas prezentācijas noslēgumā Sočos Latvijas dzelzceļa prezidents U.Magonis pauda pārliecību, ka katrai ES dalībvalstij ir jābūt iespējai izvēlēties konkrētiem tirgus apstākļiem piemērotāko pārvaldības modeli un vertikālās separācijas modelis nav efektīvākais risinājums 1520 mm sliežu platuma dzelzceļiem, kuros dominē dzelzceļa kravu pārvadājumi.

Stratēģiskā partnerība 1520 ir specializēts starptautisks dzelzceļa forums, kura mērķis ir koordinēti attīstīt 1520 mm platuma dzelzceļus, tā nostiprinot šī platuma dzelzceļu līderpozīcijas globālajā dzelzceļu tirgū un apritē. Šogad forums risinās no 29. – 31. maijam Sočos. Forumā piedalās 26 pasaules valstu dzelzceļu un dzelzceļa uzņēmumu pārstāvji tostarp Krievijas dzelzceļšDB Mobility Networks LogisticsUrāla lokomotīvesKalužas rūpnīca RemputjmašRŽD Stroj u.c . Plašāk par forumu: http://forum1520.com/2013/ru/

Sagatavoja LDz Sabiedrisko attiecību daļa