“Latvijas dzelzceļam” – jauns biznesa modelis | Latvijas dzelzceļš

Latest news

Izvēlne

“Latvijas dzelzceļam” – jauns biznesa modelis

Transporta un loģistikas nozares gan globālās, gan reģionālās pārmaiņas ir lieli izaicinājumi nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kuriem jābūt elastīgiem un spējīgiem pielāgot savu darbību jauniem apstākļiem, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, nodrošinot finanšu rādītājus, kā arī domājot par izaugsmes iespējām. Latvijas dzelzceļa sistēma spēj nodrošināt kravu pārvadājumus līdz pat 73 miljonu tonnu apmērā, tomēr situācijai mainoties, ir zudis pieprasījums pēc tik augstiem kapacitātes rādītājiem, tādējādi radot nepieciešamību izvērtēt līdzšinējos darbības virzienus un veidot jaunu biznesa modeli atbilstoši klientu vajadzībām un  dzelzceļa infrastruktūras noslodzei.

Šī gada pirmos sešus mēnešus “Latvijas dzelzceļa” (LDz) valde un plašāka vadības komanda aktīvi strādāja gan pie esošās finanšu situācijas risināšanas, izmaksu optimizācijas un kopējās uzņēmuma efektivitātes veicināšanas, gan arī īpašu uzmanību pievērsa uz LDz nākotnes attīstību vērstiem jautājumiem – jauna biznesa modeļa izstrādei un dzelzceļa pasažieru infrastruktūras tālākas attīstības plānošanai.

Jauna biznesa modeļa nepieciešamība

Lai gan kravu pārvadājumu apjoms pa LDz infrastruktūru ik gadu bijis svārstīgs, 2019. gadā šis apjoms nokritās līdz pēdējo dekāžu laikā vēsturiski zemākajam līmenim, ievērojami samazinot uzņēmuma ienākumus,  pasliktinot uzņēmuma finanšu situāciju un radot būtisku apdraudējumu uzņēmuma darbības stabilitātei kopumā. Šādas kravu pārvadājumu tendences turpinājās arī 2020.gada pirmajā pusgadā, un, ņemot vērā esošās ģeopolitisko situāciju un arvien sarūkošo pieprasījumu pēc fosilajām izejvielām Eiropā, sagaidāms, ka arī turpmākajos gados vēsturiski visbiežāk pārvadāto kravu – ogļu un naftas produktu – apjomi līdzvērtīgā līmenī vairs neatjaunosies.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Ņemot vērā esošos un prognozējamos kravu pārvadājumu apjomus, bija skaidrs, ka, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un stabilizētu finanšu situāciju, ir nepieciešams pieņemt būtiskus ar tehnoloģisko procesu izmaiņām un izmaksu samazināšanu saistītus lēmumus, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot jauna biznesa modeļa izstrādei.”

“Jaunais biznesa modelis tika veidots, balstoties uz pārliecību, ka, apgūstot jaunus tirgus un izstrādājot jaunus, konkurētspējīgus pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, ir iespējams sarūkušo fosilo izejvielu tranzīta plūsmu cauri Latvijai pakāpeniski daļēji aizstāt ar citiem kravu veidiem, tomēr apzināmies, ka arī jaunpiesaistītie kravu veidi nenodrošinās vēsturiskā kravu pārvadājumu apjoma atjaunošanos. Tādējādi, izstrādājot jauno LDz biznesa modeli, tika vienlīdz domāts gan par pastāvīgu izmaksu optimizāciju un spēju elastīgi pielāgoties mainīgiem pārvadājumu tirgus apstākļiem, gan arī par jaunas pievienotās vērtības sniegšanu esošajiem un potenciālajiem LDz klientiem,” turpina M.Kleinbergs.

“Latvijas dzelzceļa” jaunais biznesa modelis – plaša spektra loģistikas pakalpojumi un augsta pievienotā vērtība LDz klientiem

LDz jaunā biznesa modeļa izstrādes laikā tika analizēti gan citu valstu dzelzceļa uzņēmumu biznesa modeļi, gan arī notika diskusijas ar starptautiskajiem partneriem, Latvijas ostu un termināļu pārstāvjiem un citiem transporta nozares dalībniekiem, kuri kopīgi veido Latvijas transporta koridoru un ir ieinteresēti tā efektīvā un konkurētspējīgā darbībā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Mūsdienu strauji mainīgajā globālajā  pasaulē augstu konkurētspēju nereti spēj izveidot un saglabāt nevis šauras nišas spēlētāji, bet gan uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt plaša spektra pakalpojumus savā nozarē, vienlaikus nodrošinot saviem klientiem augstu pievienoto vērtību un plašas izvēles iespējas. Pašlaik “Latvijas dzelzceļš” nodrošina salīdzinoši šauru pakalpojumu spektru – dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas, ritošā sastāva nomas un dzelzceļa ekspedīcijas pakalpojumus. Saskaņā ar jauno biznesa modeli, plānojam šo pakalpojumu spektru būtiski paplašināt, “Latvijas dzelzceļam” kļūstot par pilnvērtīgu trešo pušu loģistikas jeb 3PL pakalpojuma sniedzēju.”

“Lai gan “Latvijas dzelzceļa” jaunais biznesa modelis ir balstīts uz tiem aktīviem, kuri mūsu rīcībā jau ir – kvalitatīvu infrastruktūru, kompetentu komandu un ilggadēju pieredzi, tomēr mums ir būtiski jāpaplašina mūsu darbības joma, attīstot ekspedīcijas darbību, t.sk. jūras ekspedīciju, autotransporta ekspedīciju, noliktavu pakalpojumus u.c. Protams, šie plāni pašlaik var izklausīties ambiciozi, bet esmu pārliecināts, ka mūsu rīcībā esošā kompetence, materiāltehniskā bāze un veselīgas ambīcijas kalpos par stabilu pamatu nākotnes attīstībai šajā virzienā. Protams, smagākais darbs vēl ir priekšā, un jaunā biznesa plāna ieviešanas procesā ļoti svarīga būs arī sadarbības stiprināšana ar citiem transporta nozares dalībniekiem – ostām, termināliem u.c.,” uzsver VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs M.Kleinbergs.

Pašlaik vēl turpinās darbs pie jaunajam biznesa modelim atbilstošas VAS “Latvijas dzelzceļš” stratēģijas izstrādes, “Latvijas dzelzceļš” koncerna pārvaldības modeļa izvērtēšanas, jaunā biznesa modeļa ieviešanas plāna izstrādes un citu saistīto aktivitāšu plānošanas.

Arī turpmāk, līdz ar jaunā biznesa modeļa pakāpenisku ieviešanu, īpašs uzsvars tiks likts arī uz LDz darbības efektivitātes pastāvīgu veicināšanu, cilvēkresursu un materiāltehniskās bāzes pārdomātu izmantošanu un izmaksu samazināšanu, vienlaikus nodrošinot visiem drošības kritērijiem atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs turpina: “Lai gan tālāka izmaksu optimizācija ir un būs mūsu ikdiena, tomēr arī dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības obligātās prasības, kuras nav atkarīgas no pasažieru un kravu pārvadājumu apjomiem. Tādējādi pastāv liela iespējamība, ka, pat mainoties LDz koncerna modelim un izveidojot jaunas, stabilas peļņas iespējas pie mazākiem kravu apjomiem, arī turpmāk varētu būt nepieciešama valsts līdzdalība dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā Latvijā, tāpat kā tas tiek darīts pārliecinošā vairumā ES un pasaules valstu.”

 

 

NOTIKUMU KALENDĀRS

P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31