Latest news

Izvēlne

Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.g.

Pēc kara tika atjaunots Latvijas dzelzceļš (sk. pielikumu) (vēlāk Baltijas dzelzceļš) kā PSRS Satiksmes ministrijas pakļautības iestāde. Turpinājās tā dzelzceļa politika, kura aizsākās jau 1940.gadā. Kara postījumu atjaunošanas rezultātā Latvijas dzelzceļi ieguva tipiskus padomju dzelzceļu sistēmas vaibstus un tika iekļauti vienotā PSRS maģistrāļu tīklā. Kara seku likvidēšana turpinājās līdz pat 60.gadiem.
Pārvadājumu apjoms padomju dzelzceļā pieauga katru gadu. Prioritāti saglabāja preču kravas. Preču klāsts mainījās. Latvijas dzelzceļam pēckara periodā svarīgākās kravas bija kokmateriāli, importa preces, malka. Izvedamo preču apgrozījumā dominēja radioaparāti, telefonu stacijas, mērinstrumenti, dzinēji, cements, minerālmēsli, zivis, audumi, mēbeles u.c. Ieveda, galvenokārt, melnos un krāsainos metālus, rūdu, lauksaimniecības mašīnas, ķīmiskās un vieglās rūpniecības izejvielas. 70.-80.gados galvenās kravas bija naftas produkti, ķīmiskās vielas, metāli, pārtikas produkti. Padomju periodā izveidojās regulāra pasažieru satiksme ar Maskavu, Ļeņingradu (St. Pēterburgu), Minsku, Kijevu, Harkovu un citiem PSRS rūpniecības un kultūras centriem, bet tika pārtraukta tiešā satiksme ar Eiropu. No Rīgas 1980.gados ceļā devās sekojoši firmas vilcieni: Rīga – Maskava  1/2 “Latvija”, 3/4 “Jūrmala”, Rīga – Adlera  137/138 “Pribaltika”, Rīga – Minska “Čaika”, Rīga – St. Pēterburga  37/38 “Baltija”, Rīga – Kijeva 75/76 “Либедь”, Kijeva – Rīga 77/78 “Славутич”, Rīga – Novorosijska 351/352 “Рижанин”, Rīga – Odesa 121/122 “Rīdzinieks”. Laikmeta neatņemama sastāvdaļa bija sociālās sfēras attīstība. Dzelzceļa dzīvojamo māju fonds, slimnīcas, poliklīnikas, sabiedriskā ēdināšana, atpūtas bāzes, sanatorijas, bērnudārzi, brīvbiļetes - vienkārša postpadomju cilvēka acīs tas viss ir kā valsts valstī, kā leiputrija, pie kuras pierod, kura vilina. Tāpēc iegūt norīkojumu darbam Baltijas dzelzceļā bija prestiži.

1944.gads
marts  izveidota Latvijas dzelzceļa operatīvā grupa, vadītājs A.Baufals, izvietota Rževā, vēlāk Rēzeknē un Daugavpilī
5.oktobris  atjaunots 1940.gada septembrī izveidotais I kategorijas Latvijas dzelzceļš (Латвийская железная дорога). Dzelzceļa pārvalde 1944.gadā atradās Daugavpilī
6.oktobris  dzelzceļa vadībā atgriežas vilces III pakāpes ģenerāldirektors Andrejs Vorobjovs

1945.gads
24.marts izveidots Čiekurkalna lokomotīvju depo
20.jūlijs izveidots Jelgavas kustības dienests
26.septembris izveidots Rīga-pasažieru lokomotīvju depo
27.septembris Signalizācijas un sakaru dienesta izveidošana
5.oktobris Ceļu dienesta un Kustības dienesta izveidošana
20.oktobris dzīvokļu nodaļa iekļauta ceļu dienestā

1946.gads 
13.novembris savu darbu atsāka 6 nodaļas: Rīgas, Daugavpils, Gulbenes, Jelgavas, Liepājas un Rēzeknes. Gulbenes nodaļa eksistēja no 1944.gada līdz 1949.gada 17.jūnijam, kad to iekļāva Rēzeknes nodaļā. 1951.gada 17.oktobrī likvidē Daugavpils nodaļu, tās funkcijas nododot Rēzeknes nodaļai. 1954.g. 16.jūlijā Rēzeknes nodaļa tika likvidēta un atjaunota Daugavpils nodaļa. 1954.gadā likvidēta Liepājas nodaļa, tās funkcijas nodotas Jelgavas nodaļai. Nodaļās izveidoja ekspluatācijas iecirkni, patstāvīgu vagonu un lokomotīvju depo, ceļu un sakaru distanci, materiāli – tehnisko bāzi. Neiztrūkstoša bija politiskās nodaļas klātbūtne un komunistiskās partijas šūniņu dibināšana, kas turpmākajos gados vadīja, audzināja un iedvesmoja sociālistiskās sacensības cīņām. Pēckara pirmajos gados visus spēkus veltīja galveno līniju: Rīga - Daugavpils - Maskava,  Krustpils - Zilupe, Rīga - Valka, Rīga - Jelgava - Liepāja un Jelgava - Kauņa ātrākai atjaunošanai. Pārējās dzelzceļa līnijas atjaunoja lēni, darbus pabeidza tikai 1952.gadā.

1947.gads
Anatolijs Bondarenko iecelts par Latvijas dzelzceļa priekšnieku
6.oktobris izveidotas Liepājas un Jelgavas dzelzceļa nodaļas
24.oktobris tvaika lokomotīvju dienesta izveidošana
15.novembris no Kustības dienesta atdala Kravu, Komerc un Pasažieru dienestus
1.decembris Ceļu dienests sadalīts divās daļās: ceļu dienests un civilbūvju dienests

1948.gads
decembris atkārtoti izdots rīkojums par politnodaļu izveidošanu dzelzceļa struktūrās

1949.gads
17.jūnijs  likvidēta Gulbenes nodaļa, iekļaujot to Rēzeknes nodaļā

1950.gads
15.jūlijs Latvijas dzelzceļa priekšnieks A. Bondarenko izdod pavēli par  pāreju uz elektrisko vilci līnijā Rīga – Dubulti.
15.jūlijs dibināts Motorvagonu depo 
19.jūlijs atklāts pirmais elektrificētais dzelzceļa posms Latvijā Rīga – Dubulti, vilcei izmantots elektrovilciens Sr (sk. pielikumu).

1951.gads
13.jūnijs elektrificēts līnijas Dubulti – Sloka viens ceļš
2.oktobris  elektrificēts posms Sloka – Ķemeri, viens ceļš
17.oktobris likvidēts Daugavpils iecirknis, iekļaujot Rēzeknes nodaļā

1953.gada 
7.marts
 Tvaika lokomotīvju dienests pārdēvēts par Lokomotīvju dienestu
14.maijs ar PSRS Ministru Padomes lēmumu Latvijas dzelzceļš kļuva par Baltijas dzelzceļa sastāvdaļu (Балтийская железная дорога), kurā ietilpa arī Lietuvas un Igaunijas dzelzceļi. Tas pastāvēja tikai trīs gadus. 
No 1953.g. līdz 1977.g. Latvijas dzelzceļa vēlāk Baltijas dzelzceļa pārvaldes priekšnieks bija N.Krasnobajevs, galvenais inženieris bija Jevgēņijs Lubenskis.

1954.gads
3.jūlijs  likvidēta Rēzeknes nodaļa un izveidota Daugavpils nodaļa
3.jūlijs  likvidēta Liepājas nodaļa, iekļaujot to Jelgavas nodaļā
3.augusts nodota ekspluatācijā pirmā motorvagonu depo ēka un depo iegūst nosaukumu Zasulauka motorvagonu depo

1955.gads 
atjaunots tilts pār Daugavu Rīgā. Darbus veica  ar karaspēka, gūstekņu un civiliedzīvotāju palīdzību dažu nedēļu laikā
piecdesmitajos gados uzbūvēja staciju ēkas Rēzeknē I un II, Daugavpilī, Cēsīs, Valmierā, Siguldā (sk. pielikumu), Ogrē.
tvaika lokomotīves pāriet uz šķidrā kurināmā lietošanu

1956.gads
marts  Lokomotīvju dienestu pārdēvē par Lokomotīvju un elektroenerģētikas saimniecību
19.aprīlis  Baltijas dzelzceļš sadalīts Latvijas, Igaunijas un Lietuvas dzelzceļos 
aprīlis  likvidētas politnodaļas dzelzceļu struktūrās
9.maijs  N.Krasnobajevs iecelts par Latvijas dzelzceļa priekšnieku
28.jūnijs  tiek nodibināta Dzelzceļu sadarbības organizācija OSŽD.
21.jūlijs atklāts Bērnu dzelzceļš Mežaparkā (sk. pielikumu)
1.augusts Šķirotavas depo apvieno ar Rīga-pasažieru depo un tiek izveidots Rīgas lokomotīvju depo

1957.gads
uzbūvēta radioreleju līnija Rīga –Daugavpils
18.jūlijs elektrificēti divi ceļi posmā Rīga –Mangaļi
16.novembris elektrificēts posma Mangaļi –Vecāķi viens ceļš

1958.gads 
25.maijs elektrificēts viens ceļš Vecāķi-Carnikava
5.jūlijs  elektrificēts otrs ceļš posmā Rīga – Sloka
novembris dīzeļvilciens DP-II devās pirmajā reisā Rīga - Jelgava
5.novembris elektrificēts posms Carnikava –Saulkrasti

1959.gads 
20.jūlijā atklāts Rīgas – Ogres elektrificētais iecirknis 
decembris elektrificēts posms Ogre – Pārogre

1960.gads 
slēgta līnija Dubeņi – Rucava. Turpmākajos 10 gados tiek slēgtas gandrīz visas šaursliežu dzelzceļa līnijas, autotransports to izkonkurēja kā pasažieru, tā preču pārvadāšanā. Savu darbību saglabā Gulbenes – Alūksnes dzelzceļš.
ieviesta autobloķēšanas sistēma un dispičersistēma
20.jūlijs Rīgas stacijas jauno ēku (proj.aut.arh. V.Cipuļins, V.Kuzņecovs) un sliežu ceļu rekonstrukcijas darbu pabeigšana

1961.gads
janvāris Zasulauka depo pierakstīts pirmais dīzeļvilciens D
5.februāris iecirknis Jelgava II – Baloži nodots Rīgas nodaļai sakarā ar iecirkņu robežu maiņu
sāk slēgt šaursliežu dzelzceļu iecirkņus, līdz 1974.gadam slēgta kustība 578 km garā dzelzceļu tīklā

1962.gads
20.jūlijs Zasulauka depo saņem pirmos ER 2 sērijas elektrovilcienus nr. 300, 301, 302

1963.gads
14.februāris PSRS Ministru Padomes lēmums par dzelzceļu apvienošanu Baltijas dzelzceļa pārvaldē (Прибалтийская железная дорога). Tās pakļautībā atradās 7 dzelzceļu nodaļas - Rīgas, Jelgavas, Daugavpils, Kaļiņingradas, Igaunijas, Viļņas un Šauļu, informatīvais un skaitļošanas centrs, celtniecības montāžas trests, zinātniski tehniskās informācijas un propagandas centrs. Likvidēja sīkos dzelzceļu uzņēmumus. 

1.marts Baltijas dzelzceļš saņem pirmo RVR būvēto dīzeļvilcienu DR1 – 01 (sk. pielikumu), kas tiek pierakstīts Zasulauka depo
2.marts elektrifikācijas nodaļa atdalīta no Lokomotīvju dienesta un izveidoti divi atsevišķi dienesti: Lokomotīju un Elektrifikācijas
ieviesti radiosakari ar vilcieniem posmos Rīga-Jelgava-Krustpils 
decembris Zasulauka depo saņem pirmās dīzeļlokomotīves TEP 60 ātrvilcienu vešanai. Pēckara periodā lokomotīvju saimniecībā izplatītākās bija vācu 52. un 59.sērijas, padomju Cy un L sērijas tvaika lokomotīves, kas kalpoja līdz pat 80.g. Septiņdesmitie gadi ir tvaika lokomotīvju norieta laiks. Tās nomaina spēcīgās dīzeļlokomotīves

1964.gads  
1.janvāris Motorvagonu depo Zasulauks tiek pārdēvēts par Lokomotīvju depo Zasulauks, jo sāk apkalpot pirmās dīzeļlokomotīves TEP 60
elektrificēts posms Ķemeri –Tukums
3.marts  pirmais RVR dīzeļvilciens DR1-01 nodots Zasulauka depo izmēģinājuma ekspluatācijai; pirmais brauciens ar pasažieriem notiek 18.martā posmā Rīga-Jelgava

1966.gads
uzsākta rokas pārmiju nomaiņa pret elektriskajām
17.jūlijs atklāta kustība elektrificētajā posmā Ķemeri- Tukums II

1967.gads
28.maijs
 sāk ekspluatēt pirmo firmas ER2 elektrovilcienu Dzintars (apelsīnu-dzintara krāsā) un Jūrmala (dzelteni – zilā krāsā)
augusts Zasulauks saņem divas kontaktakumulatoru lokomotīves VL 26.
septembris  RVR sāk sērijveidā ražot dīzeļvilcienus DR1 
7.novembris Daugavpils depo pierakstītas pirmās dīzeļlokomotīves TE-3 preču vilcienu vešanai

1968.gads 
elektrificēts posms Pārogre - Jumprava, 
kravu vilcienu kustība tiek veikta ar dīzeļvilci

1971.gads 
elektrificēts posms līdz Zvejniekciemam

1972.gads 
jaunās dīzeļlokomotīves M62 saņēma Šķirotavas, 1977.g. Jelgavas depo
pilnībā atjaunota Rīgas – Rūjienas līnija
elektrificēts posms Jumprava - Aizkraukle
decembris atklāts Torņakalna – Jelgavas elektrificētais iecirknis, kurā sāk kursēt kontaktakumulatoru elektriskais vilciens

1973.gads
11.novembris Baltijas dzelzceļš apbalvots ar Oktobra revolūcijas ordeni par augstiem ražošanas sasniegumiem un sakarā ar Baltijas dzelzceļu tīkla 100 gadu jubileju. Pēdējais fakts gan ir pilnīga vēstures viltošana.

1976. gads 
16.februāris pie Juglas stacijas ātrvilciena Ļeņingrada – Rīga sadursme ar 2 kopā saāķētām manevrējošām lokomotīvēm

1977.gads
Baltijas dzelzceļu priekšnieks Ivans Makarenko

1981.gads 
Posms Rūjiena - Ipiķi pārnaglots uz 1524 mm, atklāta satiksme Rīga - Rūjiena - Pērnava - Tallina
Baltijas dzelzceļa priekšnieks Ivans Jemecs

1986. gads
18.jūnijs dzelzceļa katastrofa starp Kurcuma un Grīvas stacijām; no sliedēm nogāja pasažieru ātrvilciena vagoni, jo pārmērīgas šūpošanās dēļ saāķējās 4. un 5.vagona buferi

1988.gads  
Baltijas dzelzceļa priekšnieks Olegs Mošenko

Latvijas Dzelzceļš .jpg 826kb
Elektrovilciens .jpg 46kb
Sigulda .jpg 689kb
Bērnu dzelzceļš mežaparkā .jpg 54kb
Dīzeļvilciens DR1 – 01 .jpg 556kb

NOTIKUMU KALENDĀRS

P O T C P S S
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 

Pieteikties jaunumiem