Latest news

Izvēlne

Magonis: Transporta attīstības pamatnostādnes ­– pamats sabiedrības un valsts ekonomikas izaugsmei

Ceturtdiena, 25 Aprīlis, 2013

Latvijas dzelzceļš ir vadošais transporta un loģistikas nozares uzņēmums – ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā – vēl vairāk – Latvijas dzelzceļa attīstība ir viens no svarīgākajiem apstākļiem citu šīs nozares dalībnieku turpmākajai izaugsmei. Un tieši tāpēc ļoti būtiska ir valsts noteiktā politika – tie principi un vadlīnijas, kas nosaka kopējo šīs nozares perspektīvu. Satiksmes ministrijas izstrādātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2013.–2020.gadam ir ļoti būtisks dokuments – ne tikai nozares dalībniekiem, bet principā visiem Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā šīs nozares īpatsvaru IKP, valsts budžetā nomaksāto nodokļu kopapjomā un, protams, nodarbināto skaitu. Lai arī daži nozares dalībnieki cenšas atrast trūkumus šajā dokumentā, gribu uzsvērt – dokuments ir pārdomāts un sistēmisks. Var teikt - daudzsološs. Tiesa, tas ir iespējams tikai tad, ja dokumentā valsts un pašvaldību iestādes, nozares dalībnieki patiešām mērķtiecīgi un konsekventi īstenos šajā dokumentā minēto. Tikai šāda pieeja nodrošinās transporta un loģistikas nozares līdzsvarotas attīstības iespējas un, kas ir īpaši būtiski, kalpos par katalizatoru valsts ekonomikas izaugsmei.

Vērtējot izstrādāto dokumentu kopējās transporta sistēmas attīstības skatījumā, Satiksmes ministrijas pamatnostādņu dokuments nodrošina līdzsvarotas attīstības iespējas visiem transporta veidiem Latvijā. Izvirzītas skaidri definētas valsts stratēģiskās prioritātes septiņu gadu perspektīvā transporta nozarē gan infrastruktūras, gan nozares pārvaldības attīstībai. Tas ļautu, no vienas puses, palielināt kravu tranzīta pakalpojumu apjomu un to pievienoto vērtību, un no otras puses, nodrošinātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Tātad – dokuments ir principiāls ne tikai no nozares redzējuma, bet ir izšķirošs visas sabiedrības un valsts turpmākajai attīstībai. Piemēram, prioritātes akcentē valsts autoceļu sakārtošanu, sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošanu, koordinēta, integrēta transporta koridora piedāvājuma attīstīšanu un dzelzceļu elektrifikāciju – praksi, kas šobrīd tiek īstenota Eiropā, lai nodrošinātu būtisku šīs jomas sistēmas ilgtspēju.

Kaut gan, acīmredzot aizstāvot kādas atsevišķas transporta jomas intereses, ir izskanējuši iebildumi un kritika ministrijas izstrādātajām pamatnostādnēm. Manā skatījumā dokumenta projekts pietiekoši aptver visas transporta pakalpojumu sfēras un sniedz atbilstošu pamatojumu tajā atspoguļotajai politiskajai izvēlei, kas atbilst Eiropas Savienības transporta politikas ilgtermiņa mērķiem, tā sauktajai Baltajai grāmatai.

Vērtējot sadaļas, kas ministrijas izstrādātajās pamatnostādnēs skar dzelzceļa nozares tālāku attīstību, vēlos atzīmēt, ka tās veidotas ar izpratni un stratēģisku nākotnes redzējumu. Dokumentā skaidri apzinātas Latvijas dzelzceļa vājās un stiprās puses, kas iespaido attīstības iespējas. Transporta attīstības pamatnostādnes paredz Ilgtspējīga publikās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas finansēšanas mehānisma ieviešanu, paredzot valsts budžeta līdzfinansējumu. Līdz šim dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā ieguldīti tikai un vienīgi Latvijas dzelzceļa līdzekļi, savukārt Eiropas valstu praksē nereti valsts pilnībā nodrošina dzelzceļa infrastruktūras un atjaunošanas darbus. Tā ir loģiska un pamatota pieeja, jo valsts ieguldījums ar uzviju atgriežas atpakaļ nomaksāto nodokļu veidā.

Pamatnostādņu projekts neaprobežojas ar Nacionālajā attīstības plānā iekļauto pasākumu sarakstu, bet precizē un paplašina to, aptverot visu aktuālo tuvākās nākotnes attīstības jautājumu loku. Šāda pieeja dod iespēju papildus pašu līdzekļiem, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzfinansējumam sekmīgāk izmantot arī citus finanšu avotus. Tāpēc ceru, ka būs iespējams ne vien īstenot Nacionālajā attīstības plānā paredzētos projektus, vispirms jau elektrificēt galvenos dzelzceļa maršrutus un ieviest vienotu vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmu, bet arī turpināt pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizāciju un izbūvēt dzelzceļa bezvadu sakaru tīklu jeb tā saukto GSM R sistēmu.

Gandarījumu patiešām rada fakts, ka Satiksmes ministrija ir novērtējusi un, cerams, valdība kopumā novērtēs Latvijas dzelzceļa lomu un pienesumu Latvijas tautsaimniecībai un norāda uz izpratni par Latvijas dzelzceļa lomu kopējā Latvijas attīstības plānā.

Tomēr pats būtiskākais ir, lai valsts un nozares uzņēmumi konsekventi īstenoti šo plānu, nevis pieņemtu kā birokrātijas sagatavotu dokumentu ievērotu to tikai daļēji pēc sava prāta. Kā piemēru varu minēt precedentu ar 14.5 miljonus latu vērto Latvijas dzelzceļaprojektu, kas skar pasažieru peronu būvniecību un kam saskaņā ar valdības apstiprināto Nacionālās attīstības plānu bija paredzēts valsts līdzfinansējums 2.1 miljona latu apmērā. Tas pierāda, ka, diemžēl, ne vienmēr valsts un nozares attīstības dokumentos minētais tiek konsekventi ievērots. Projekts palicis bez valsts finansējuma. Esmu pārliecināts un ceru, ka, kopīgi un atbildīgi īstenojot Transporta attīstības pamatnostādnes, septiņu gadu laikā Latvija var strauji nostiprināt savu statusu un palielināt savu lomu šajā Eiropas valstu kontekstā.