VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru platformu modernizācijas projekta ietvaros jau šobrīd 5 stacijās un pieturas punktos pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai no vilcieniem tiek izmantotas 7 īpaši izbūvētas pagaidu platformas. Būvniecībai turpinoties, kopumā 49 šādas pagaidu platformas tiks izbūvētas 31 stacijā un pieturas punktā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka visā būvniecības laikā modernizējamajās stacijās un pieturas punktos var piestāt vilcieni, un pasažieri var ērti un droši iekāpt tajos un izkāpt no tiem.
Pagaidu platformas ir paredzētas īslaicīgai izmantošanai, līdz brīdim, kad tiks pabeigtas jaunās, pastāvīgi lietojamās pasažieru platformas. Būvniecība notiek pa posmiem un pēc katras jaunās platformas nodošanas ekspluatācijā pasažieru apmaiņa notiks jau pie pastāvīgās – modernizētās un mūsdienīgi aprīkotās pasažieru platformas. Modernizēto platformu būvniecība visās, kopumā 48 stacijās un pieturas punktos, tiks pabeigta līdz 2023.gada beigām.
VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekts ir viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem LDz realizētajiem projektiem. Vienlaikus tas ir arī izaicinošs, komplicēts un pat unikāls projekts, jo paralēli intensīviem būvdarbiem mēs turpinām nodrošināt dzelzceļa transporta nepārtrauktu, drošu un efektīvu darbību.”
Lai gan nepieciešamība izmantot pagaidu platformas var radīt zināmas īslaicīgas neērtības, jāuzsver, ka būvniecības laikā izmantojamās pagaidu platformas ir drošas lietošanai un tās ir paredzētas intensīvai cilvēku plūsmai un slodzei – platformas ir novērtējusi un pieņēmusi ekspluatācijā Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcija. Pagaidu platformas ir izbūvētas no koka konstrukcijām vai metāla sastatņu konstrukcijām. Būvniekiem visā pagaidu platformu ekspluatācijas laikā ir jāseko līdzi to kvalitātei un, nepieciešamības gadījumā, jānovērš bojājumi, piemēram, nomainot nolietojušos materiālu pret jaunu.
Pagaidu platformas jau ir uzstādītas vai tās plānots uzstādīt šādās stacijās un pieturas punktos:
- Jelgavas virzienā: Turība (2 platformas), Tīraine (2 platformas), Jaunolaine (2 platformas), Dalbe (1 platforma), Ozolnieki (1 platforma);
- Skultes virzienā: Zemitāni (1 platforma), Ziemeļbāzma (1 platforma), Vecdaugava (1 platforma), Kalngale (2 platformas), Garciems (2 platformas), Garupe (2 platformas), Gauja (2 platformas), Pabaži (2 platformas), Ķīšupe (1 platforma); Zvejniekciems (1 platforma);
- Tukuma virzienā: Jaundubulti (2 platformas), Ķemeri (2 platformas), Smārde (1 platforma), Tukums 1 (1 platforma), Tukums 2 (1 platforma);
- Krustpils virzienā: Šķirotava (2 platformas), Gaisma (2 platformas), Dole (2 platformas), Ikšķile (1 platforma), Jaunogre (2 platformas), Ogre (2 platformas), Pārogre (2 platformas), Ciemupe (1 platforma), Ķegums (2 platformas), Lielvārde (2 platformas), Skrīveri (1 platforma).
Būvniecības laikā pagaidu platformu uzstādīšana nav paredzēta un tiks izmantotas esošās platformas šādās modernizējamajās stacijās un pieturas punktos:
- Jelgavas virzienā: Atgāzene, Baloži;
- Skultes virzienā: Brasa, Sarkandaugava, Mangaļi, Vecāķi, Carnikava, Lilaste, Saulkrasti, Skulte;
- Tukuma virzienā: Priedaine; Milzkalne;
- Krustpils virzienā: Jumprava.
Projekta ietvaros tiek izbūvētas arī četras jaunas pieturvietas – divas Bolderājas virzienā, kā arī pieturas punkti pie Dauderiem un pie “Alfas”.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem mūsdienīgu, drošu un ērtu dzelzceļa infrastruktūru, VAS “Latvijas dzelzceļš” līdz 2023.gada beigām modernizēs vai no jauna izbūvēs paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru kopumā 48 stacijās un pieturvietās. Jaunās pasažieru platformas būs ērtas un pievilcīgas, piemērotas ikviena sabiedrības locekļa vajadzībām, tostarp tās varēs ērti izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem vai vecāki ar bērnu ratiņiem. Jaunās platformas būs aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, apgaismes un apziņošanas sistēmām un visu nepieciešamo ērtai un patīkamai dzelzceļa satiksmes izmantošanai.
Projekts “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 85% apmērā.
