Eksperti: eksakto zināšanu apgūšana nebeidzas aiz skolas durvīm | Latvijas dzelzceļš

Latest news

Izvēlne

Eksperti: eksakto zināšanu apgūšana nebeidzas aiz skolas durvīm

Kā rāda iepriekšējo gadu eksāmenu rezultāti, skolēniem vēl joprojām grūtības sagādā eksaktie mācību priekšmeti. Vietām rādītāji uzlabojas, taču citos priekšmetos krītas. Tāpēc jautājums par to, kā nodot jauniešiem eksaktās zināšanas, joprojām ir aktuāls. Kā stāsta izglītības nozares eksperti, pie tā jāstrādā gan skolā, gan ārpus tās.

Lai nodrošinātu zināšanu nodošanu skolēniem, skolotājiem nepieciešami dažādi mācību materiāli un regulāra pieredzes papildināšana. Bieži vien skolotāji savus materiālus veido paši. Taču, kā stāsta Skola2030 pārstāvis un fizikas skolotājs Edgars Bajaruns, ir jāpanāk lielāka sadarbība starp skolotājiem, lai atvieglotu savu darbu. “Projekts Skola2030 ir izveidojis mājaslapu skola.lv, mācību resursu platformu mape.skola2030.lv un mācīšanās platformu skolo.lv, kur skolotāji tiks aicināti ievietot viņu veidotos materiālus. Vēsturiski ir radusies situācija, kad skolotāji bieži vien no jauna veido dažādus mācību materiālus un nedalās ar tiem tālāk. Taču šo nepieciešams risināt un mainīt, atvieglojot skolotājiem viņu darbu. Nav vajadzīgs no jauna veidot lietas, kas jau ir iepriekš sagatavotas. Protams, kāda cita skolotāja veidota prezentācija, visticamākais, perfekti nederēs pārējiem kolēģiem, taču materiālus var pielāgot konkrētajai situācijai un klasei. Tas jau var atvieglot darbu. Taču šeit ir arī runa par skolotāju kopienām. Piemēram, Fizikas skolotāju asociācija jau tagad veido pieredzes apmaiņas forumus skolotājiem,” stāsta skolotājs.

Protams, runājot par izglītību, nevar aizmirst arī to, ka mācību procesu ietekmē pāriešana uz attālināto režīmu. Tas liek pielāgoties skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Par to, vai skolotāji ir gatavi atkārtoti pāriet uz attālinātām mācībām un kā mainās mācību process, netiekoties klātienē, stāsta matemātikas skolotājs un Latvijas Universitātes pasniedzējs Aleksandrs Vorobjovs. “Skolotāji ir unikāli ar to, ka viņi ir gatavi pielāgoties jaunām lietām un situācijām. Viņu gatavību ietekmē tas, ka nekas nenotiek pilnīgi citādāk. Tie ir tie paši bērni, ar tām pašām problēmām. Tikai, esot attālināti, šīs problēmas kļūst redzamākas. Skolotāji ne vienmēr ir gatavi tam, cik skolēni var būt atšķirīgi. Klātienē ar šo strādāt ir daudz vieglāk. Taču attālinātajās mācībās vairāk var redzēt bērnu dažādību. Tāpat lielāka nozīme ir emocionālajam atbalstam. Esmu novērojis, ka skolēniem palīdz arī tas, ka piektdienā pačalojam par brīvdienu plāniem,” skaidro Aleksandrs.

Bērni jaunas zināšanas iegūst ne tikai skolā, bet arī mājās. Kas nozīmē, ka arī vecāki var palīdzēt savām atvasēm, viņus motivējot iepazīt jaunas lietas vai mudinot apmeklēt dažādus pulciņus. Šādu viedokli pauž vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Vecākiem neizpratni mēdz radīt bieži lietotais teiciens “vecākiem jāatbalsta bērns mācībās”. Ko tieši tas nozīmē, to daudzi īsti neizprot. Tā nav mācību uzdevumu veikšana bērna vietā. Atbalsts nozīmē labas sarunas ar bērnu, pozitīvas sarunas par skolu, kopīgu lietu darīšanu, drošas un arī intelektuālas mācību vides uzturēšanu mājās. Vecākiem arī ar savu piemēru jārāda, ka apgūt ko jaunu var un vajag ikvienā vecumā. Piemēram, sākoties pandēmijai, daudzas ģimenes sāka iekopt savus dārziņus, audzēt tomātus u.c. – tas ir lieliski! Jo zināšanas – tā ir liela vērtība.”

Papildus skolā un mājās apgūtajam ikvienam skolēnam ir iespējas savas zināšanas papildināt arī dažādos ar eksaktajām zinātnēm saistītos pulciņos un nodarbībās. Turklāt, kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes studiju prodekāne Airisa Šteinberga, šādas nodarbības ir iespēja ne tikai iegūt jaunus draugus un interesanti pavadīt laiku, bet arī nostiprināt skolā iegūtās zināšanas, apgūt vēl ko papildus un jau laikus sagatavoties studiju gaitām augstskolā. “Man šķiet, ka mēs pat nenovērtējam, cik liela mums ir interešu izglītības kultūra. Mēs varam tikai priecāties, cik ļoti pašvaldības iesaistās, lai nodrošinātu interešu izglītību. Vecākiem nav uzreiz jāiegulda milzīgas naudas summas, lai nodrošinātu bērnam iespēju apgūt papildu lietas, jo pašvaldība to jau piedāvā. Nevar noliegt to, ko skolēns, iespējams, neiegūst skolā, viņš var iegūt pulciņos,” stāsta eksperte.

Reizēm vēl joprojām nākas saskarties ar uzskatu par to, ka eksaktās zinātnes ir sarežģītas. Turklāt interesi par tām var mazināt arī slikta atzīme. Taču to var mainīt, iepazīstot šos priekšmetus pulciņos. Tā uzskata SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vecākais tehnologs Nilss Rinalds Lācis. “Manuprāt, vērtēšanas sistēma skolā skolēnu ierobežo. Ja saņem sliktu atzīmi, tad ir sajūta, ka priekšmets nav apgūts vai ka tā vienkārši ir joma, kas nav paredzēta šim konkrētajam skolēnam. Taču pulciņi ir brīva izvēle. Piemēram, var aiziet uz matemātikas pulciņu un pēc pāris nodarbībām saprast – nē, matemātika nav man, taču es varētu pamēģināt, piemēram, ķīmijas pulciņu,” uzsver Nilss.

Lai uzzinātu dažādu ekspertu viedokli par to, kā veicināt eksakto mācību priekšmetu apguvi, projekta STEaMup.lv iniciators VAS “Latvijas dzelzceļš” 6. oktobrī rīkoja tiešsaistes diskusiju. Tās ierakstu ikviens var redzēt projekta STEaMup Facebook un Youtube kontos, kā arī portālā Delfi.lv sadaļā “Tiešraides”.

Diskusijā piedalījās privātās vidusskolas “Patnis” skolotājs un Latvijas Universitātes pasniedzējs Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Tehniskās universitātes E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes studiju prodekāne Airisa Šteinberga, vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Skola2030 eksperts un fizikas skolotājs Edgars Bajaruns, kā arī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vecākais tehnologs Nils Rinalds Lācis. Diskusiju vadīja TV personība un producente Kristīne Virsnīte.

 

 

 

NOTIKUMU KALENDĀRS

P O T C P S S
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30