Izvēlne

Diskusijā par konteinerpārvadājumu nākotni novērtē Rīgas potenciālu

“Rīga var kļūt par loģistikas centru kravām no Skandināvijas uz Āziju. Ir visas iespējas caur Rīgu uz Āziju vest lielo Skandināvijā bāzēto rūpniecisko uzņēmumu kravas – galvenais jautājums ir par pārvadājuma cenu un saskaņotību,” tā šodien Astanā apaļā galda diskusijā “Konteinerpārvadājumu attīstība Eirāzijas teritorijā” norādīja akciju sabiedrības “KTŽ Express” konteinerpārvadājumu direktors Almats Karimovs.

Šodien starptautiskajā izstādē Astana EXPO 2017 Tranzīta un loģistikas nedēļas pasākumu ietvaros “Latvijas dzelzceļš” (LDz) rīkoja apaļā galda diskusiju “Konteinerpārvadājumu attīstība Eirāzijas teritorijā”, kurā piedalījās Latvijas, Kazahstānas un Krievijas uzņēmumu pārstāvji.

Atklājot diskusiju, “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis iepazīstināja Kazahstānas kolēģus ar LDz konteinervilcienu maršrutiem un attīstības plāniem. “Šogad esam veikuši izmēģinājuma dzelzceļa pārvadājumu kravai, kas tika vesta no Duisburgas ostu caur Rīgu un tālāk caur Dostiku Kazahstānā uz Kašgaru Ķīnā. Sadarbībā ar Kazhastānas dzelzceļu regulāri piegādājam preces Vidusāzijas valstīm, izmantojot konteinervilcienu “Baltika-Tranzīts”, vienlaikus paplašinām vilciena ZUBR maršrutu, kā arī veidojam jaunus savienojumus ar Ķīnu. Iepriekšējās dienās esam saņēmuši uzaicinājumu Latvijai piedalīties termināļa attīstībā uz Kazahstānas-Ķīnas robežas topošajā loģistikas mezglā Horgosā, kas rada jaunas iespējas un potenciālu attīstībai,” pastāstīja V.Lūsis.

“KTŽ Express” konteinerpārvadājumu direktors A.Karimovs augsti novērtēja līdzšinējo sadarbību ar Latviju, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie atpakaļkravu organizēšanas uz Ķīnu. Lai vēl efektīvāk sadarbotos ar Eiropas partneriem, tostarp Latviju, uzņēmums plāno atvērt biroju Eiropā. Vienlaikus viņš norādīja, ka pašlaik Polijā notiek remontdarbi savienojumā no Brestas virzienā uz Duisburgas ostu, kā rezultātā šobrīd īpaši saasināti jūtams ritošā sastāva deficīts un aizķeršanās konteinerpārvadājumu nodrošināšanā.

Savukārt Krievijas uzņēmuma “TransContainer” loģistikas direktora vietnieks Dionizs Šahbazovs pastāstīja, ka diskusijas ietvaros panākta kopēja sapratne par vagonu aprites efektivitātes paaugstināšanu, kas ļaus samazināt pārvadājumu izmaksas un paātrināt vilcienu kustību maršrutos, tādējādi padarot pārvadājumu pievilcīgāku klientiem. D.Šahbazovs augsti novērtēja SIA “LDz Apsardze” spēju nodrošināt vilcienu apsardzi visa maršruta laikā, ne tikai Latvijas teritorijā. “Mūsdienās ir ļoti būtiski, ka klients spēj saņemt pakalpojumu, pat neizejot no mājas. “LDz Apsardze” nodrošina iespēju pasūtīt pakalpojumu tiešsaistes režīmā, kas klientam ir ļoti būtiski,” viņš piebilda.

“LDz Apsardze” valdes priekšsēdētājs Arnis Maculēvičs diskusijā īpaši uzsvēra apsardzes pakalpojumu attīstību dzelzceļa nozarē: “Ja jāpārvadā augstas pievienotās vērtības kravas, tad ir nepieciešama apsardze. Pirmajā mirklī tas šķietami sadārdzina pārvadājuma izmaksas, tomēr strādājam, lai tās samazinātu, vienlaikus nodrošinot augstu pakalpojumu kvalitāti. Salīdzinot ar pirmo projektu, kad nodrošinājām apsardzi visā maršruta garumā, šobrīd, pateicoties sadarbībai ar partneriem un jaunu tehnisko risinājumu ieviešanai, esam samazinājuši apsardzes izmaksas trīskārt. Papildus nodrošinām klientiem arī iekraušanas darbu filmēšanu, lai klients būtu pilnībā pārliecināts par savas kravas drošību gan pie nosūtīšanas, gan saņemšanas, gan pārvadājuma laikā.”

Taujāti par izaicinājumiem konteinerpārvadājumu segmentā, diskusijas dalībnieki norādīja uz nepietiekami ātru muitas un robežkontroles jautājumu risināšanu, kā arī konteineru deficītu pārvadājumu nodrošināšanā. Rīgas Konteineru termināla valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons atzīst, ka veidojas disbalanss pārvadājumos uz un no Ķīnas. “Pieaug kopējais apjoms, taču nav vienmērīgas plūsmas abos virzienos, un tas rada sarežģījumus, īpaši konteineru ātrākā apritē,” norāda V.Andersons. Rodas nepieciešamība ieguldīt jaunu konteineru iegādē, kas sadārdzinātu pārvadājumu maksu, un ne visi klienti ir gatavi maksāt lielāku cenu par īsāku piegādes laiku, tāpēc nepieciešama ciešāka sadarbība ar partneriem, viņš piebilda.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka reizēm problēmas rada dokumentu neprecīza noformēšana no klientu puses, tāpēc nepieciešama sistēma ar vienotu informācijas apmaiņu, e-pavadzīmēm, kā arī citi risinājumi.  Piemēram,  Zabaikaļskas stacijā dokumentācijas process pašlaik aizņem trīs dienas, taču jau tuvā nākotnē to varētu saīsināt līdz diennaktij vai pat 12 stundām. Elektroniskā dokumentu aprite ļautu samazināt arī pārvadājumu izmaksas.

Diskutējot par ostu iespējām, Rīgas Universālā termināla pārdošanas un attīstības direktors Atis Šulte norādīja: “Jaunu loģistikas centru attīstība, kas pievienotu vērtību kravām, iespējams, ir veids, kā piesaistīt klientus, bet tās ir papildu izmaksas. Patlaban arī ar esošo infrastruktūru ostās var sekmīgi piesaistīt un apkalpot klientus.”

V.Andersons pauda viedokli, ka pašlaik Latvija piedāvā ļoti kvalitatīvu pakalpojumu, taču ir ļoti būtiski ir informēt sadarbības partnerus par visu plašo pakalpojumu klāstu, ko Latvija spēj piegādāt. “Mēs savās ostās darām daudz vairāk nekā daudzas ostas, piemēram, Krievijā. Mūsu ostu darbs  jau sen pārsniedz robežas tīri kravu saņemšanai un pārkraušanai. Ja klientam “kaut ko vajag”, tad jau parīt tāda iespēja ir izveidota,” norādīja V.Andersons.

Analizējot RailBaltica projekta potenciālo nākotnes ietekmi uz konteinerpārvadājumu segmentu, A.Karimovs norādīja: “Divu platumu sliežu ceļu apvienošana sausajā ostā būtu konkurences priekšrocība, bet jāskatās, kā projekts realizēsies, – kāds būs serviss un cena.” Vienlaikus V.Andersons norādīja uz potenciālo dažādu transporta veidu konkurenci. “Es skatos uz šo projektu no ostas viedokļa. Jau tagad ir jomas, kur jūras transports konkurē ar autopārvadājumiem, savukārt šis projekts radīs papildu konkurenci. Taču Latvija kopumā, protams, var vinnēt, jo būs papildu sinerģijas iespējas.”

Tranzīta un loģistikas nedēļa Astana EXPO 2017 turpināsies ar ceturtdien notiekošo diskusiju „„Zaļās ekonomikas” attīstība transporta sektorā”. Saistībā ar ilgtspējīgu un videi draudzīgu pakalpojumu lomas pieaugumu aktuāls ir jautājums, vai transporta nozare tam ir gatava un kādas iniciatīvas tā ir gatava uzņemties. Eksperti spriedīs gan par „zaļo” inovāciju ieguvumiem vides kontekstā, gan to ekonomisko vērtību.

EXPO Astana 2017 Latvijas paviljona organizētājs ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), un tā vadmotīvs ir “Enerģija ir mūsu dabā” (Energy is in our nature). Izstādē piedalās vairāk nekā 30 uzņēmumu, tostarp koncerns “Latvijas dzelzceļš”, Rīgas Brīvostas pārvalde, Rīgas Tūrisma attīstība birojs, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona un citi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

NOTIKUMU KALENDĀRS

P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 
 

Aptauja

Pieteikties jaunumiem