Šonedēļ Briselē (Beļģija) VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs piedalījās Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju kopienas (Community of European Railway and Infrastructure Companies (CER)) Vadības komitejas sanāksmē un Ģenerālā asamblejā, kur vienojās par stratēģiskajām prioritātēm 2026. gadam, galveno uzmanību pievēršot militārajai mobilitātei un finansējumam dzelzceļa nozarei.
2025. gada nogalē Eiropas Komisija publicēja savu militārās mobilitātes paketi. Kā daļu no ES Aizsardzības gatavības ceļveža 2030. gadam, EK līdz 2027. gadam plāno izveidot ES militārās mobilitātes zonu, kas būtu kā solis ceļā uz “militāro Šengenu”. Paketē iekļautā regula varētu tikt pieņemta jau līdz 2026. gada beigām un CER plāno aktīvi sadarboties ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa nozares viedokļi un prioritātes tiek pienācīgi pārstāvētas.
Turklāt, lai saglabātu vadošo pozīciju militārās mobilitātes aizstāvībā, CER, pamatojoties uz savu biedru un Ukrainas dzelzceļa pieredzi, kā arī cieši sadarbojoties EK, ES Militāro štābu un NATO, ierosinās operatīvus pasākumus, kas vēl vairāk uzlabos militāro mobilitāti.
Eiropas dzelzceļu vadītāji vienojās, ka stratēģija, kas dzelzceļu nosaka kā divējāda lietojuma mugurkaulu gan civilajam transportam, gan militārajai loģistikai, būs galvenais, lai virzītu dzelzceļa nozari uz priekšu nākamajā gadā.
VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs: “Tas, ko jau ir paveikušas Baltijas valstis šajā jomā, apliecina, ka militārās mobilitātes integrēšana transporta sistēmā nav tikai nākotnes vīzija, bet gan ilgtermiņa virziens dzelzceļa attīstībā. Latvijas dzelzceļa infrastruktūra jau tagad spēj nodrošināt militāro loģistiku, tostarp ļoti smagu un nestandarta kravu pārvadājumus, vienlaikus saglabājot pasažieru pārvadājumu savienojamību. Turklāt šī brīža saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos militārā mobilitāte ir īpaši būtiska visā Eiropā.”
Līdztekus militārās mobilitātes stiprināšanai, tika izvirzītas arī citas, tikpat nozīmīgas prioritātes 2026.gadam – nodrošināt stabilu ES finansējumu dzelzceļam nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2028.–2034. gadam, veicināt Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ieviešanu un citus dzelzceļa digitalizācijas projektus kā arī atbalstīt ES ātrgaitas dzelzceļa plāna īstenošanu.
Eiropas dzelzceļa nozares vadītāji uzsvēra, ka ES ilgtermiņa investīciju drošība noteiks, vai kapacitātes paplašināšu, pārrobežu projektus un tīkla modernizāciju varēs īstenot tādā mērogā un tempā, kāds pašlaik tiek sagaidīts no dzelzceļa sistēmas. Tas attiecas uz ERTMS, dzelzceļa kravu pārvadājumiem un ātrgaitas dzelzceļu, digitalizāciju. Nozare uzskata, ka spēcīgs finansējums un militārā mobilitāte ir būtiski svarīgi, lai veidotu noturīgāku, konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Vienlaikus jau 19.reizi notika arī Eiropas Dzelzceļa balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija. Šogad balva tika pasniegta Latvijai un vairākām citām ES dalībvalstīm par kopīgo aicinājumu stiprināt koordināciju un piešķirt atbilstošus finansējumu, lai veicinātu ātrgaitas dzelzceļa attīstību visā Eiropā. Balvu no Latvijas puses saņēma satiksmes ministrs Atis Švinka.
Balva piešķirta par 2025. gada 11. februārī publicēto vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen). Kopīgo vēstuli parakstīja Lietuvas un Rumānijas prezidenti, kā arī Latvijas, Igaunijas, Čehijas, Grieķijas, Ungārijas, Portugāles, Slovākijas un Spānijas ministru prezidenti. Vēstulē valstu vadītāji uzsvēra nepieciešamību nodrošināt garantētu finansējumu ātrgaitas dzelzceļa savienojumiem nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028–2034), tostarp projektam Rail Baltica. Vēstulē tika pausts atbalsts spēcīgai, centralizēti pārvaldītai CEF III programmai ar lielāku finansējuma apjomu kā būtisku katalizatoru pilnvērtīgai Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai, tostarp trūkstošo ātrgaitas savienojumu un lielo pārrobežu projektu pabeigšanai.