VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valde ceturtdien, 25.jūlijā ilgstošu pārrunu rezultātā ir vienojušies ar LDz padomi par koleģiālu savstarpējo darba attiecību izbeigšanu uz vienošanās pamata.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Mēs esam “Latvijas dzelzceļa” un visas tranzīta nozares patrioti, un augstāk par savām profesionālajām ambīcijām vērtējam “Latvijas dzelzceļa”, visu Latvijas dzelzceļnieku un valsts intereses. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc iespējas ātrāk rastu izeju no krīzes, kas sākās maija sākumā. Mēs patiesi vēlamies, lai LDz varētu saglabāt finanšu stabilitāti un dot tādu pašu un vēl lielāku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā kā laika posmā no 2016.gada līdz šim brīdim!”
Kopš 2016.gada, kad valdes sāka darbu tās pašreizējā sastāvā, ir būtiski uzlabojušies uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji, 2018.gadā sasniedzot labāko rezultātu pēdējo trīs gadu laikā. Izvērtējot un mainot uzņēmuma biznesa un organizatorisko procesus, būtiski palielinot darbinieku produktivitāti, kā arī stiprinot sadarbību ar esošajiem un veidojot sadarbību ar jauniem partneriem, esošā uzņēmuma vadība ir sekmējusi uzņēmuma saimniecisko darbības rādītāju izaugsmi.
LDz koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 365 miljonus eiro, kas ir par 14,5 % vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt peļņa 2018. gadā bija 14,4 miljonu eiro apmērā. Tas ļāva valsts budžetā nodokļos un nodevās nomaksāt 102 miljonus eiro, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Produktivitāte 2018.gadā sasniedza 51 126 eiro uz vienu darbinieku, kas ir par aptuveni 19% vairāk, nekā 2017.gadā.
Savukārt 2019.gada pirmajā pusgadā LDz koncerna nekonsolidētās peļņas apmērs sasniedza 8,9 miljonus eiro – 1,9 reizes vairāk nekā budžetā plānotais peļņas apmērs.
LDz saimnieciskās darbības rādītājus pavasarī pozitīvi novērtēja gan akcionārs - Satiksmes ministrija, gan arī LDz padome. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs LDz mērķu izpildi 2018.gadā novērtēja ar "ļoti labi", kas ir augstāks vērtējums nekā iepriekšējos gados. Atzinumā norādīts, ka LDz pagājušajā gadā ir vai nu sasniedzis, vai arī pārsniedzis visus finanšu mērķus gan kā valdošais koncerna uzņēmums, gan arī kā koncerns kopumā.
Esošās valdes sastāvā tika sākts darbs pie Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna un daudzgadu līguma ar Satiksmes ministriju. Ministru kabinets plānu atbalstīja 2018.gada rudenī, savukārt pēc tam tika parakstīts daudzgadu līgums ar Satiksmes ministriju. Saskaņā ar apstiprināto plānu LDz nodrošinās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas stabilitāti turpmākos piecus gadus. Tas garantē pārredzamību tranzīta nozares dalībniekiem un ļaus tiem slēgt piecu gadu līgumus ar kravu nosūtītājiem.
Tāpat Ministru kabinets 2017.gadā akceptēja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanu. Projektam šī gada jūlijā saņemts pozitīvs atzinums no Eiropas Komisijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kas garantē Eiropas Savienības finansiālu atbalstu tā īstenošanā. Elektrifikācijas projekts ir būtisks gan transporta un loģistikas nozarei, gan visas Latvijas tautsaimniecības globālajai konkurētspējai, turklāt tas sniegs būtisku ieguldījumu apkārtējās vides aizsardzībā. Kopumā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas programmu iecerēts realizēt vairākos posmos.
Paralēli saimnieciskās darbības rādītāju uzlabošanai LDz kopš 2016.gada ir ievērojami uzlabojis uzņēmuma pārvaldību, padarot to caurspīdīgu un ilgtspējīgu. Uzņēmuma pārvaldības caurspīdīgums pozitīvi novērtēts neatkarīgo ekspertu veiktajos izvērtējumos. Piedaloties Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta starptautiskajā pētījumā, LDz atbilstība starptautiskiem labas korporatīvās pārvaldības principiem novērtēta ar 61% atbilstību, visaugstāko vērtējumu saņemot tieši par caurspīdīgu uzņēmuma pārvaldīšanu.
Savukārt Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta ikgadējā Ilgtspējas indeksa novērtējumā LDz divus gadus pēc kārtas ir iekļuvis starp Platīna līmeņa uzņēmumiem, kas ir augstākais novērtējums.
LDz kļuva par pirmo loģistikas uzņēmumu Baltijā, kas 2016.gadā uzsāka gatavot Ilgtspējas pārskatus saskaņā ar starptautiski atzītajām GRI vadlīnijām, tādejādi atklāti atspoguļojot informāciju par finanšu rādītājiem uzņēmuma un visa koncerna līmenī.