Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” projektam “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība”, modernizēta un attīstīta elektrificētā dzelzceļa infrastruktūra vairākos posmos 103 kilometru garumā, nodrošinot mūsdienīgāku, drošāku un pasažieru pārvadājumu attīstībai piemērotāku dzelzceļa infrastruktūru, lai veicinātu iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu un samazinātu sabiedriskā transporta negatīvo ietekmi uz vidi.
Projekta ietvaros modernizēta un attīstīta elektrificētā dzelzceļa infrastruktūra Zemitānu stacijā, dzelzceļa posmos Rīga–Zemitāni, Zemitāni–Jāņavārti un Imanta–Sloka un uz Rīgas dzelzceļa tilta pāri Daugavai, kā arī izbūvēts kontakttīkls posmā Zasulauks–Bolderāja.
Papildus kontakttīkla izbūvei un pārbūvei pilnveidota kontakttīkla energoapgādes infrastruktūra un pārbūvētas signalizācijas apakšsistēmas, tādējādi uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras drošību un vilcienu kustības uzticamību, izveidojot mūsdienīgāku infrastruktūru pasažieru pārvadājumu attīstībai un paplašinot iespējas elektrovilces izmantošanai. Vienlaikus projekta īstenošana veido priekšnoteikumus transporta radīto CO₂ emisiju mazināšanai un videi draudzīgākas mobilitātes attīstībai.
“Aptuveni 90% pasažieru pārvadājumu Latvijā notiek elektrificētajos dzelzceļa posmos, un pasažieru skaits turpina augt. Tajā pašā laikā liela daļa kontakttīkla izbūvēta vēl pagājušā gadsimta 50.–70. gados un ir sasniegusi vai pārsniegusi savu tehniskās ekspluatācijas kalpošanas laiku. Tāpēc šīs infrastruktūras atjaunošana ir būtiska, lai arī turpmāk varētu nodrošināt drošu un uzticamu vilcienu kustību. Šajā projektā esam atjaunojuši 103 kilometrus elektrificētā tīkla, bet pie tā neapstāsimies – kontakttīkla modernizāciju turpināsim arī nākamajos gados. Paldies pasažieriem par sapratni un pacietību būvdarbu laikā,” norāda LDz valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.
“Šī projekta īstenošana ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas dzelzceļa nākotnē un tā turpmākajā attīstībā. Būtiski, ka projekts īstenots noteiktajā termiņā un pilnībā par Eiropas Savienības finansējumu. Paldies “Latvijas dzelzceļš”, projekta komandai, būvniekiem un visiem iesaistītajiem par paveikto,” norādīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.
Kontakttīkla tehniskais stāvoklis un kvalitāte tieši ietekmē vilcienu kustības drošību un uzticamību. Tā atjaunošana ir būtiska, lai mazinātu ar novecojušu infrastruktūru saistītos bojājumu un darbības nepārtrauktības riskus.
“Šis projekts ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas dzelzceļa tīkla attīstībā. Modernizētā elektrificētā infrastruktūra spēj apkalpot jaunos elektrovilcienus un nākotnē arī bateriju vilcienus. Tas veicina mūsdienīgāku, videi draudzīgāku un efektīvāku sabiedrisko transportu un uzlabo savienojamību starp Rīgu un Pierīgu. Īpašs gandarījums ir par projektā iesaistīto pušu spēju ciešā sadarbībā salīdzinoši īsā laikā īstenot tik apjomīgu infrastruktūras projektu. Eiropas Savienības fondu ieguldījums šajā projektā ir pārtapis konkrētā un ilgtspējīgā ieguvumā, kas Latvijas iedzīvotājiem kalpos vēl daudzus gadus,” norāda Anita Krūmiņa, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore.
Viens no būtiskākajiem projekta izaicinājumiem bija apjomīgos modernizācijas darbus īstenot, vienlaikus turpinot nodrošināt vilcienu satiksmi. Darbi tika rūpīgi plānoti un organizēti pa posmiem, daļu darbu veicot arī nakts stundās. Atsevišķos būvdarbu posmos bija nepieciešams ierobežot vilcienu kustību, slēgt vienu no sliežu ceļiem vai daļā maršruta pasažieru pārvadājumus nodrošināt ar autobusiem, tomēr pasažieru pārvadājumi projekta īstenošanas laikā tika nodrošināti nepārtraukti.
PS "Nordes Būve & BCC" vadošā partnera SIA “Nordes Būve” valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs skaidro, ka izaicinājumus sagādāja arī speciālistu piesaiste: “Projekts bija tehniski sarežģīts un apjomīgs. Tāpat būtisks izaicinājums bija kompetentu kontakttīkla speciālistu trūkums Latvijā, tomēr mums izdevās sapulcēt vislabāko komandu, lai īstenotu projektu par spīti visām grūtībām. Tādēļ tagad, vērojot elektrovilcienus kustībā, ar gandarījumu varu teikt, ka Latvija ir spērusi soli nākotnē un vēl ciešāk iekļāvusies Eiropā, būtiski uzlabojot infrastruktūru šajos dzelzceļa posmos un veidojot vēl drošāku un uzticamāku satiksmi.”
Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks pozitīvi atskatās uz īstenoto projektu un turpmākajām iecerēm: “Eiropas Savienības investīcijas palīdz Latvijai veidot mūsdienīgu, drošu un videi draudzīgāku transporta sistēmu, lai dzelzceļš kļūtu par vēl pievilcīgāku izvēli gan pasažieriem, gan uzņēmējiem. Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā nozīmīgs ir bijis gan Atveseļošanas fonda finansējums, ar kuru īstenota elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība, gan arī vērienīgais Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta sniegtās iespējas. Vienlaikus skatāmies uz nākotni un jaunām iespējām – arī Sociālā klimata fonda plāns paredz finansējumu bateriju akumulatoru elektrovilcienu (BEMU) iegādei un to uzlādes infrastruktūras izveidei turpmākajos gados.”
Projekts “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība” 100% apmērā īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, kopējiem izdevumiem nepārsniedzot 72,7 milj. EUR.
