Eiropas koordinators vizītes ietvaros tikās arī ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli Rinaldu Pļavnieku, kā arī ar kopuzņēmuma RB Rail AS un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvjiem, lai iepazītos ar Latvijas dzelzceļa un Rail Baltica projekta īstenošanas aktualitātēm.

2025. gada 1. decembrī darba vizītē Rīgu apmeklēja Baltijas jūras, Melnās jūras un Egejas jūras transporta koridora Eiropas koordinators Mario Mauro. Vizītes mērķis bija gūt priekšstatu par Eiropas transporta tīklā (TEN-T) ietilpstošā koridora transporta nozares aktualitātēm Latvijā, kā arī iepazīties ar Latvijas dzelzceļa, jūrniecības un aviācijas nozarēm, lai identificētu potenciālās jomas ciešākai sadarbībai.

Saskaņā ar jauno TEN-T regulu, kas stājās spēkā 2024. gada 18. jūlijā, Eiropas Savienības transporta pamattīkla koridori un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori ir apvienoti t.s. Eiropas transporta koridoros, kas atspoguļo augstāko stratēģisko nozīmi ilgtspējīgu un multimodālu kravu un pasažieru pārvadājumu plūsmu attīstībā Eiropā. Latvija ietilpst divos no kopumā deviņiem Eiropas transporta koridoriem – Ziemeļjūras-Baltijas jūras koridorā un Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridorā.

Uzsākot vizīti, Eiropas koordinators Mario Mauro tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja transporta koridora nozīmīgumu, t.sk. un jo īpaši - drošības kontekstā, jo šis ir vienīgais no Eiropas koridoriem, kas ietver transporta savienojumus gan ar Ukrainu, gan Moldovu, kas ietilpst šajā koridorā. Tika pārrunāta arī koridora darbības plāna izstrāde, kurā tiks analizēts Eiropas transporta koridora stāvoklis, identificētas tā vājās vietas un noteiktas prioritātes turpmākajai attīstībai līdz 2030. un 2040. gadam. Darba plānu plānots publicēt 2026. gadā.

Satiksmes ministrs informēja par Latvijas transporta nozares izaicinājumiem kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un tās pārorientāciju uz Ziemeļu-Dienvidu virzienu. Vienlaikus ministrs uzsvēra militārās mobilitātes nozīmi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, norādot, ka tas ir viens no galvenajiem transporta infrastruktūras politikas plānošanas elementiem.

Eiropas koordinators tikās arī ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli Rinaldu Pļavnieku, kā arī ar kopuzņēmuma RB Rail AS un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvjiem, lai iepazītos ar Latvijas dzelzceļa un Rail Baltica projekta īstenošanas aktualitātēm. Puses pārrunāja, kā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi kravu pārvadājumus, kamēr dzelzceļa pasažieru skaits turpina pieaugt. Lai dzelzceļš kļūtu par pilnvērtīgu drošības un mobilitātes balstu reģionā, svarīga ir militāro vajadzību dimensija. Militārā mobilitāte nav īslaicīgs izaicinājums, bet gan transporta sistēmas turpmākās attīstības pamatelements. Tāpat tika apspriesta dzelzceļa sistēmas migrācijas plāna izstrāde, kā arī dzelzceļa investīciju plāni, kuru mērķis ir modernizēt pasažieru infrastruktūru, palielināt vilcienu kustības ātrumu un izveidot jaunu dzelzceļa savienojumu ar Rīgas lidostu.

Līdztekus tika pārrunāta Rail Baltica pārrobežu projekta attīstība Baltijas valstīs un Latvijas posma īstenošana atbilstošo projekta pirmās kārtas tvērumam un pieejamam finansējumam. Šobrīd projekta ieviešana norisinās pieejamā finansējuma ietvaros un atbilstoši laika grafikam, ko nosaka finansējuma pieejamības nosacījumi. Ņemot vērā, ka Rail Baltica projekts ir Eiropas Savienības stratēģisks projekts, kas novērš būtisku plaisu Eiropas transporta tīklā, Latvijas ieskatā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumam arī nākamajā ES finanšu periodā (2028. – 2034.) jāturpina kalpot kā galvenajam instrumentam pārrobežu savienojuma izveidei saskaņā ar TEN-T regulā noteikto pamattīkla izveides termiņu līdz 2030. gadam. Puses atzinīgi novērtēja progresu ES Padomes diskusijās par šo priekšlikumu, par kuru š.g. 15. decembra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē plānots arī apstiprināt daļēju vienošanos.

Vienlaikus Eiropas koordinatoram bija iespēja iepazīties arī ar projekta būvniecības progresu un pirmajā kārtā plānoto Rīgas savienojumu ar Rail Baltica līniju, izmantojot esošo Latvijas dzelzceļa tīklu.

Eiropas koordinators apmeklēja arī Rīgas brīvostas pārvaldi un devās izbraucienā ar jauno daudzfunkcionālu ledus klases kuģi “Laura”, kas 2025. gadā tika iegādāts, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu EISI militārās mobilitātes programmas ietvaros. Kuģis ir duālas pielietojamības un vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu gan kā militārās apgādes kuģis, gan sniegt atbalstu glābšanas operācijās. Ar kuģa iegādi tiek veikta kuģu flotes modernizācija, lai nodrošinātu efektīvāku Rīgas brīvostas pārvaldes un tās kapitālsabiedrības LVR Flote pakalpojumu sniegšanu, un stiprināta Latvijas ostu konkurētspēja.

Vizītes noslēgumā Eiropas koordinators tikās ar VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un VAS “Latvijas gaisa satiksmes” vadību un iepazinās ar Rīgas lidostas izstrādāto attīstības plānu 2025.–2050. gadam. Plāns paredz veikt stratēģiskas investīcijas, kas atbalstīs ekonomisko izaugsmi, stiprinās savienojamību, noturību un nodrošinās modernu ceļošanas pieredzi no Rīgas kā viena no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā.